Bērns neēd: 5 padomi, kas palīdzēs

Atstumts šķīvis, novērsta galva un cieši sakniebtas lūpas – bērni ēdienam ļoti bieži saka stingru “nē”. Tas nav nekas neparasts, drīzāk gluži pretēji, tomēr daudziem vecākiem bērna neēšana rada lielas bažas un vainas sajūtu. Piekāpšanās mazulim un sarunas par katru kumosu ar laiku pārvērš virtuvi īstā kaujas laukā. Taču akli iesaistīties šajā cīņā noteikti nav nepieciešams, jo atteikšanās no ēšanas visbiežāk ir vienkārši attīstības posms, rakstura iezīme vai dabiski samazināta apetīte. Tāpēc nevis cīnieties, bet centieties uzlabot bērna attiecības ar ēdienu – tam noderēs šajā rakstā sniegtie padomi.

1. Pārliecinieties, vai bērns patiešām neēd

Dažkārt no pirmā acu uzmetiena šķiet, ka bērns neēd, taču patiesībā viņa uzturs var būt gana bagātīgs. Bērni bieži atsakās no vakariņām vai dārzeņiem, bet labprāt našķojas visas dienas garumā. Cepumi, galetes, biezeņi, sulas – tas viss nodrošina pietiekamu kaloriju daudzumu. Ja bērna attīstība un augšana ir normāla, tas nozīmē, ka viņš saņem pietiekami daudz uzturvielu. Dažkārt mazulim vienu dienu nav apetītes, bet nākamajā – viņš apēd vairāk.

Izmēģiniet šādu rīcības plānu:

- Nedēļas garumā vērojiet un pierakstiet visu, ko bērns ēd (arī uzkodas!). Mazu bērnu apetīte var būt mainīga, tāpēc novērošanas periods palīdzēs pamanīt likumsakarības un novērtēt, cik daudz bērns patiesībā apēd.

- Ja bērns ir enerģisks, rotaļīgs, viņa attīstība ir normāla un nav veselības problēmu, tad atteikšanās ēst, visticamāk, ir tikai savstarpēja cīņa – nepadodieties šai provokācijai.

- Ja bērna ķermeņa svars samazinās, viņš sūdzas par sāpēm, ļoti ierobežo pārtikas izvēli vai izjūt bailes ēst, ir vērts konsultēties ar ārstu.

2. Radiet mierīgu ēšanas vidi

Bērni lieliski uztver mūsu emocijas, tāpēc spriedze pie galda noteikti neveicinās ēšanu. Kumosu skaitīšana vai draudi nesaņemt kārumu ne tikai nepalīdzēs, bet, visticamāk, liks bērnam vēl vairāk spītēties, un ilgtermiņā var radīt priekšstatu par ēšanu kā nepatīkamu pieredzi. Lai no tā izvairītos, radiet patīkamu atmosfēru:

- Sēdieties pie galda visi kopā. Redzot, ka citi ģimenes locekļi ēd līdzīgu ēdienu, mazulis pats vēlēsies to nogaršot.

- Izvairieties no spiediena un draudiem. “Tev viss jāapēd” vietā sakiet: “Varbūt pagaršo? Esmu pārliecināts, ka tev patiks!”

- Nevērtējiet un nekomentējiet bērna ēšanu, jo tas radīs papildu spriedzi vai pat konfliktus. Pat ja mazulis apēdis tikai dažus kumosus – tas nav nekas briesmīgs.

- Atsakieties no ekrāniem. Telefoni, planšetes, televizors – tie ir traucēkļi, kas novērš uzmanību. Ēšanas laikā no tiem vajadzētu izvairīties, jo bērns vēl tikai mācās atpazīt sava ķermeņa signālus un tajos ieklausīties. Mazi bērni bieži pat vēl neapzinās izsalkuma sajūtu, kas ir ļoti svarīga veselīgu attiecību ar ēdienu veidošanā.

Mierīga un patīkama atmosfēra pie galda ar laiku dos labus rezultātus, un mazulis vienkārši sāks ēst bez piespiešanas. Regulāri piedāvāts ēdiens un nekādas spriedzes – tas ir ceļš uz sabalansētu uzturu.

3. Ievērojiet ēšanas režīmu

Bērniem patīk uzkodas, taču šķietami nevainīgs cepums automašīnā vai biezenis parkā var nodarīt lāča pakalpojumu. Pat nelielas uzkodas mazam bērnam nozīmē ļoti daudz, tāpēc nav jābrīnās, ja pēc tām viņš atsakās no pamatēdiena. Tas nenozīmē, ka jāatsakās no visām uzkodām, vienkārši izveidojiet un ievērojiet ēšanas režīmu. Klasisks piemērs – 3 ēdienreizes (brokastis, pusdienas, vakariņas), 1 vai 2 uzkodas (tikai, ja nepieciešams), ūdens starp ēdienreizēm (bez sulām un saldiem dzērieniem).

Centieties ēst vienmēr līdzīgā laikā – tā bērna organisms pieradīs, kad ir ēšanas laiks un kad – pauze bez ēdiena. Šajās pauzēs pakāpeniski veidosies dabiska izsalkuma sajūta. Pat ja bērns atsakās ēst, nesteidzieties piedāvāt uzkodas kā alternatīvu – tas ātri var kļūt par sliktu ieradumu. Labāk mierīgi pagaidiet līdz nākamajai ēdienreizei, kad mazulis jau būs izsalcis.

4. Iesaistiet bērnu ēdiena gatavošanā

Droši vien esat pamanījuši, ka bērnam bieži gribas pagaršot ēdienu, kamēr to gatavojat. Tā ir pilnīgi dabiska ziņkāre, un to var izmantot. Mazulis var palīdzēt ar vienkāršiem darbiem, piemēram, nomazgāt dārzeņus vai augļus, ielikt tos bļodā, samaisīt mīklu vai izvēlēties savu mīļāko šķīvi. Tas padarīs ēdiena nogaršošanu daudz interesantāku, jo bērns būs piedalījies tā pagatavošanā. Iespēja iesaistīties pārvērtīs ēšanu no pienākuma par patīkamu nodarbi. Turklāt, palīdzot, mazulis jau agrīni attīstīs patstāvību un mācīsies rūpēties par savām vajadzībām.

Vēl viens svarīgs aspekts – izvēles iespēja. Protams, tai jābūt ierobežotai, jo pilnīga brīvība bērnu var samulsināt un apgrūtināt lēmuma pieņemšanu. Varat piedāvāt dažas izvēles, piemēram: vai vēlies burkānu vai gurķu gabaliņus? Iespēja izvēlēties bērnam šķitīs kā aicinājums sadarboties, un tas radīs pozitīvas emocijas.

5. Respektējiet bērna robežas

Nevajadzētu pārmērīgi sekot līdzi tam, ko bērns ēd, un skaitīt uzturvielas vai kumosus. Tas bieži rada pretēju efektu un noved pie konfliktiem. Svarīgākais ir atcerēties, ka mērķis nav tukšs šķīvis, bet gan veselīgas attiecības ar ēdienu. To palīdzēs panākt bērniem piemēroti trauki un iespēja izvēlēties, no kura šķīvja šodien ēst. Katru ēdienreizi varat pārvērst par nelielu spēli: piedāvājiet ne tikai ierastus produktus, bet arī vienu jaunu, ļaujiet bērnam pašam izlemt, cik daudz un ko likt šķīvī u.tml.

Izvairieties komentēt mazuli, jo tas radīs lieku spriedzi. Ja bērns atsakās no ēdiena, nepiedāvājiet to ar varu. Iespējams, viņš šobrīd negrib ēst, bet nākamajā ēdienreizē būs izsalcis. Viena izlaista ēdienreize nav traģēdija – situāciju jāvērtē ilgtermiņā. Savukārt mazi soļi pozitīvu attiecību ar ēdienu veidošanā ar laiku palīdzēs izveidot veselīgus ēšanas paradumus.